Skujkoku zāģmateriālu ražošana Ziemeļvalstīs 2024. gadā turpināja samazināties. Zviedrija un Somija, kuru kopējais eksporta apjoms no 2017. līdz 2023. gadam pārsniedza 150 miljonus kubikmetru, ir samazinājušas ražošanu, jo pieprasījums samazinās. Eiropas Kokrūpniecības organizācija (EOS) prognozē, ka Eiropas zāģmateriālu ražošana 2024. gadā būs par 12% zemāka nekā 2021. gadā piedzīvotais maksimums, atspoguļojot plašākas problēmas pasaules kokmateriālu tirdzniecībā.

Ražošanas samazināšanās pieprasījuma krituma dēļ

Zviedrijā, kas ir trešā lielākā skujkoku zāģmateriālu eksportētāja pasaulē, 2023. gadā ražošanas apjoms bija 14 miljoni kubikmetri zāģmateriālu, savukārt Somija saražoja aptuveni 10,4 miljonus kubikmetru; 80% no kopējā daudzuma veidoja eksports. Abas valstis ir bijušas spiestas pielāgot ražošanu, reaģējot uz ierobežoto aktivitāti galvenajos tirgos, tostarp Ķīnā un ASV.

Ķīnas ekonomikas atveseļošanās, kas bija lēnāka, nekā gaidīts, ir būtiski ietekmējusi Ziemeļvalstu eksportu. Analītiķi ziņo, ka Zviedrijas un Somijas mežsaimniecības uzņēmumiem ir nācies samazināt ceturtā ceturkšņa prognozes, jo Ķīnas pasūtījumi joprojām saglabājas zemi. Lai gan ir pirmās pazīmes, kas liecina par stabilizāciju, nozares novērotāji brīdina, ka atveseļošanās būs pakāpeniska.

Kokmateriālu ražošanas izmaksas samazina rentabilitāti

Ziemeļvalstu kokzāģētavas cīnās ar rekordlielajām apaļkoku cenām, kas ir samazinājušas rentabilitāti, neraugoties uz zināmu eksporta cenu uzlabošanos. Zviedrijas skujkoku zāģbaļķu eksporta cenas 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8%, savukārt Somijā šajā pašā periodā tās palielinājās par 5%. Tomēr šie ieguvumi nav bijuši pietiekami, lai kompensētu strauji pieaugošās ražošanas izmaksas.

Gan Zviedrijas, gan Somijas kokzāģētavu bruto peļņa pašlaik ir ievērojami zemāka nekā 2022. gadā. Saskaņā ar WoodMarket Prices datiem finansiālā situācija daudzus ražotājus spiež darboties neilgtspējīgi, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo tirgus nenoteiktību.

Reģionālā un pasaules tirgus dinamika

Ziemeļvalstu reģiona kokrūpniekus vēsturiski vienmēr labvēlīgi ir ietekmējis stabils pieprasījums Japānas un ASV eksporta tirgos, pašreizējie apstākļi gan liecina par visai neviennozīmīgām perspektīvām.

Japānā pieprasījumu veicina koksnes izmantošanu atbalstoša valdības politika un pieaugošā interese par būvniecībā izmantojamo koksni un masīvkoka konstrukcijām, eksportētajiem no Ziemeļvalstīm piedāvājot zināmas priekšrocības un pozitīvu virzību tirgū. Turpretī ASV tirgus joprojām ir nedrošs. Lai gan, samazinoties zāģmateriālu ražošanai Ziemeļamerikas rietumu daļā, piegādātājiem no Ziemeļeiropas varētu rasties iespējas, potenciālās izmaiņas politikā, ko nosaka jaunā ASV administrācija, tostarp tarifi vai būvniecības stimulu samazināšana, izaugsmes perspektīvas ierobežotu.

Koksnes tirgus eksperti prognozē pakāpenisku stabilizāciju 2025. gadā

Neraugoties uz pašreizējo spiedienu, analītiķi ir piesardzīgi optimistiski noskaņoti attiecībā uz 2025. gada perspektīvām. Attiecīgi, Danske Bank pašreizējo situāciju raksturo kā ekonomikas cikla zemāko punktu, bet vēlāk, piedāvājumam un pieprasījumam tuvojoties līdzsvaram, gaidāmi iespējami uzlabojumi.

DNB bankas speciālisti 2025. gadā prognozē gan zāģmateriālu, gan celulozes cenu pieaugumu, ko veicinās neilgtspējīgas rentabilitātes un gaidāmais Ķīnas pasūtījumu iesaldēšanas risinājums. Savukārt, Kepler Cheuvreux norāda: lai gan tirgus, iespējams, tuvojas zemākajam punktam, strauja atveseļošanās tuvākajā laikā ir maz ticama.

* Eiropas Kokrūpniecības nozares organizācija (EOS – European Organisation of the Sawmill Industry), kas izveidota 1958. gadā, ir bezpeļņas asociācija Briselē, kas pārstāv Eiropas kokrūpniecības nozares intereses Eiropas un starptautiskā līmenī.

Ar tās dalībnieku un asociēto biedru starpniecību EOS pārstāv aptuveni 35 000 kokzāģētavu 11 Eiropas valstīs (Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Latvijā, Norvēģijā, Rumānijā, Zviedrijā, Šveicē, Somijā), kas ražo zāģmateriālus, koka karkasus, līmētus kokmateriālus, grīdas segumus, galdniecības izstrādājumus, žogus un citus izstrādājumus no koksnes. Kopā tie veido aptuveni 77% no kopējās Eiropas zāģmateriālu produkcijas nozarē, kuras apgrozījums ir aptuveni 35 miljardi EUR un kurā ES ir nodarbināti aptuveni 250 000 cilvēku.