Koksnes šķeldas un apaļkoku imports no Krievijas uz Somiju samazinājās no rekordaugsta apjoma 2020. gadā līdz nullei 2022. gada beigās.

Somijas celulozes rūpnīcas un kokzāģētavas jau ilgu laiku ir bijušas atkarīgas no koksnes importa, lai spētu nodrošināt savas vajadzības pēc koksnes šķiedras. 2021. gadā pat 23% no celulozes nozares bija atkarīga no ārzemju papīrmalkas un šķeldas, pārsvarā no kaimiņvalstīm. No 2018. līdz 2021. gadam kopējais importa apjoms bija vairāk nekā 11 miljoni m³ gadā, no kuriem aptuveni 50% veidoja lapu koksnes apaļkoki. Tomēr 2022. gada sākumā stabilais ārvalstu koksnes šķiedras piedāvājums strauji mainījās.

Pēc daudzu gadu aktīvas tirdzniecības starp abām valstīm Somijas koksnes izejvielu imports no Krievijas 2022. gadā krasi samazinājās. Krievija 2021. gadā nolēma apturēt skujkoku apaļkoksnes eksportu no 2022. gada 1. janvāra, lai atbalstītu pašmāju meža nozari ar lētāku koksnes izejmateriālu. Eksporta aizliegums neattiecās uz lapu koksnes apaļkokiem un šķeldu. Tomēr, kad Krievija iebruka Ukrainā, Somija tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu boikotēja Krievijas preču, tostarp meža produktu, importu. Rezultātā 2./22. ceturksnī tirdzniecība starp Krieviju un Somiju sāka sarukt, un 3. ceturksnī sūtījumu apjoms samazinājās līdz nullei.

Spēcīgais celulozes tirgus lika Somijas celulozes nozarei meklēt alternatīvus piegādes avotus, lai saglabātu augstus darbības rādītājus, taču īsā laikā bija grūti atrast vairāk nekā 10 miljonus m³ celulozes un šķeldas (rēķinot gadā). Uzņēmumi izmantoja dažādas stratēģijas, lai risinātu ierobežoto kokšķiedras piegādi, tostarp vairāk izmantoja vietējo celulozes koksni, aizvietoja skujkoku koksnes šķiedru ar lapu koksnes šķiedru un importēja vairāk koksnes šķiedras no citiem avotiem, kas nav no Krievijas. 2022. gada 3. ceturksnī imports galvenokārt pieauga no Zviedrijas un Baltijas valstīm. Bija arī daži apaļkoku un šķeldas kravu sūtījumi no Brazīlijas, Dienvidāfrikas un Urugvajas. Kopējais importa apjoms 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu, visticamāk, samazināsies par gandrīz 60%. Lapu koksnes apaļkoku piegāde samazināsies vēl vairāk (samazinājums par 70%). Iespējams, ka turpmākajos gados Somijas celulozes rūpnīcās palielināsies skujkoku šķiedras īpatsvars to apgādē un vairāk papīrmalkas tiks iepirkts iekšzemē.