Lai gan karš Ukrainā ir apturējis koksnes importu no Krievijas, Somija var būt salīdzinoši droša. Visa nozarei nepieciešamā koksne ir pieejama vietējos mežos, un tā parasti ir nopērkama tirgū, stāsta Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības (MTK) mežu direktors Marko Mäki-Hakola.

“Meža īpašniekiem nevajadzētu steigties, bet gan reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc koksnes.”

Pagājušajā gadā no Krievijas tika importēti deviņi miljoni kubikmetru koksnes. Nedaudz mazāk nekā puse no šī apjoma bija bērza koksne un pāris miljoni kubikmetru enerģētiskās šķeldas.

“Lielākais izaicinājums ir bērza kokšķiedras pieejamība, taču nozare ir spējīga daļēji mainīt tās izmantošanu uz priedes koksni. Lai gan bērza šķiedras koksne bieži vien nāk līdzās citām koksnes sugām, no mūsu mežiem ir pieejams vairāk, saka Kalle Kartunens, MTK pētniecības vadītājs.

Par atbilstošu cenu koksni var atrast

M. Mäki-Hakola drūmajā situācijā saskata pat gaišo pusi, vismaz no meža īpašnieku viedokļa, lai gan formulē to uzmanīgi.

”Cenu kāpums gala produktu tirgū pagājušajā gadā meža nozarei atnesa rekordaugstus rezultātus. Diemžēl koksnes cenu attīstība nesekoja rūpniecisko produktu cenu attīstībai. Meža nozares ekonomiskā situācija ir labvēlīga, un tā spēj iepirkt koksni Somijā par godīgām cenām,” saka M. Mäki-Hakola. Citiem vārdiem sakot, vietējā koksne ir pieejama, ja vien cena ir atbilstoša. Valdībai arī nav iemesla veikt īpašus pasākumus.