
Pareizi piemērot pievienotās vērtības nodokli starptautiskiem preču transportēšanas pakalpojumiem ir viens no lielākajiem nodokļu izaicinājumiem. Lai nekļūdītos, vispirms jāveic rūpīga darījuma analīze, jo nodokļa piemērošana ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem. Mēģināsim tikt skaidrībā!
Pievienotās vērtības nodokli (PVN) starptautiskai preču transportēšanai piemēro, ņemot vērā vairākus nosacījumus: pirmkārt, vai pakalpojuma saņēmējs veic vai neveic saimniecisko darbību (ir reģistrējies kā PVN maksātājs vai nav); otrkārt, kur sniedz un izmanto preču transportēšanas pakalpojumu. Aplūkosim, kā šie noteikumi ietekmē PVN piemērošanu!
Pakalpojuma saņēmējs veic saimniecisko darbību
Pamata noteikums PVN piemērošanai pakalpojumiem, kas sniegti ar PVN apliekamām personām, ir iekļauts Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 19. panta 1. daļā, proti, ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kur arī tiek piemērots PVN.
Tā, piemēram, ja preču piegādes pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts kā PVN maksātājs Latvijā, tad neatkarīgi no preču transportēšanas vietas Eiropas Savienībā (ES) preču transportēšanas pakalpojumam piemēro Latvijas PVN.
Tātad, ja preču transportēšanas pakalpojumu sniedz Latvijas sabiedrībai, PVN maksātājai, piemēram:
-
no Rīgas uz Liepāju,
-
no Latvijas uz Vāciju,
-
no Polijas uz Vāciju,
pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija un tiek piemērots Latvijas PVN 21% apmērā.
Savukārt, ja pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, PVN maksātājs Lietuvā un preces tiek transportētas ES, piemēram,
-
no Rīgas uz Liepāju,
-
no Latvijas uz Vāciju,
-
no Polijas uz Vāciju,
pakalpojuma sniegšanas vieta ir Lietuva un PVN piemēro Lietuvā – apgrieztā kārtībā.
Ja pakalpojumu lieto un izmanto ārpus ES
Attiecībā uz starptautiskajām preču piegādēm, kurās iesaistīta persona, kas atrodas ārpus ES, vai preču transportēšana notiek ārpus ES, darbojas papildu noteikums, proti, ir svarīgi, kur pakalpojumu reāli izmanto (t.s., use and enjoyment rule). Latvijā šis nosacījums ir iestrādāts PVN likuma 30. panta 2. daļā, kas nosaka:
“Ja preču transporta pakalpojumu sniedz reģistrētam nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam, preču transportēšanas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:
1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;
2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.”
Piemēram, ja pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs Lielbritānijā, bet preču transportēšana tiek veikta no Rīgas uz Liepāju (iekšzeme), pakalpojumam piemērojams Latvijas PVN – 21% apmērā. Lai gan pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, ja tas atrodas ārpus ES, bet pakalpojums tiek sniegts ES teritorijā, ir piemērojams noteikums par reālo pakalpojuma izmantošanas vietu.
Savukārt situācijā, kad pakalpojuma saņēmējs ir Latvijas nodokļu maksātājs vai trešās valsts nodokļu maksātājs, bet preču transportēšana notiek no Liverpūles uz Mančestru (ārpus ES), Latvijas PVN nepiemēro, jo pakalpojumu izmanto ārpus ES.
Ir vēl kāda nianse, ja pakalpojumu izmanto ES teritorijā, nevis Latvijā (iekšzemē). Proti, ja preču transportēšanu Lielbritānijas klientam veic ES (nevis Latvijā), piemēram, no Polijas uz Vāciju, piemērojami vispārējie noteikumi pakalpojumu sniegšanai ES. Šajā gadījumā papildu saistības, piemēram, reģistrēties PVN vajadzībām arī ES, var rasties tieši pakalpojuma saņēmējam. Savukārt Latvijā šādam sniegtam pakalpojumam ES teritorijā (bet ne iekšzemē) PVN nav piemērojams. Lai pārliecinātos, ka klients ir atbilstoši reģistrēts Lielbritānijā, par pakalpojuma saņēmēju jāiegūst pietiekama informācija kā par nodokļu maksātāju savā valstī – atbilstoši regulas 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 18.panta 3.daļai.
“Ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo, pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, ir nodokļa maksātājs:
a) ja viņš no pakalpojumu saņēmēja saņem sertifikātu, ko izsniegušas pakalpojumu saņēmēja kompetentās nodokļa iestādes kā apliecinājumu tam, ka pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kas ļauj viņam iegūt PVN atmaksu saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;
b) ja pakalpojumu saņēmējam nav minētā sertifikāta, gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir pakalpojumu saņēmēja PVN numurs vai līdzīgs numurs, ko pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi valsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, un ko izmanto uzņēmumu identifikācijai, vai jebkāds cits pierādījums, kas apliecina, ka pakalpojumu saņēmējs ir nodokļa maksātājs, un ja pakalpojumu sniedzējs pienācīgā apjomā veic pakalpojumu saņēmēja sniegtās informācijas pareizības pārbaudi, izmantojot ierastus tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, kas attiecas uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.”
Pakalpojuma saņēmējs neveic saimniecisko darbību
Ja pakalpojuma saņēmējs neveic saimniecisko darbību, preču transporta pakalpojuma sniegšanas vietu atbilstoši PVN likuma 22. pantam nosaka:
-
vietā, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem, ja preču transporta pakalpojums netiek veikts ES teritorijā;
-
dalībvalstī, kurā uzsāk preču transportēšanu, ja preču transportēšana tiek veikta ES teritorijā.
Piemēram, ja Latvijas sabiedrība piegādā paku no Lietuvas uz Vāciju klientam – Latvijas fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību –, pakalpojuma sniegšanas vieta būs Lietuva, proti, tur, kur tika uzsākta preču transportēšana. Līdz ar to Latvijas sabiedrībai par veikto piegādi ir jāaprēķina Lietuvas PVN, reģistrējoties Lietuvā kā PVN maksātājai (un sniedzot PVN deklarāciju Lietuvā) vai reģistrējoties OSS (one-stop-shop) režīmam un aprēķinot Lietuvas PVN par sniegto pakalpojumu Lietuvā (sniedzot OSS deklarāciju).
Vai cits piemērs – Lietuvas fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, Latvijas sabiedrībai pasūta preču transportēšanu no Liepājas uz Klaipēdu. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija, jo tur tiek uzsākta preču transportēšana, līdz ar to šim pakalpojumam, kas sniegts Lietuvas fiziskai personai, piemērojams Latvijas PVN.
Transportēšanas izdevumi PVN deklarācijā
Transportēšanas nosacījums |
Piemērojamā PVN likme |
Darījums PVN deklarācijā |
Pakalpojuma saņēmējs ir reģistrēts Latvijas PVN maksātājs |
21% |
41. rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamie darījumi”, PVN – 52. rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamiem darījumiem” un pielikuma PVN1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 3. daļā “Aprēķinātais nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem” |
Pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, PVN maksātājs ES dalībvalstī, preču transportēšana ES teritorijā |
PVN (apgrieztā kārtībā) piemēros ES dalībvalstī, kurā pakalpojuma saņēmējs ir PVN maksātājs |
48.2 rindā “Citās valstīs veiktie darījumi” un PVN deklarācijas pielikumā PVN2 “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem |
Pakalpojuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs ārpus ES, preču transportēšana tiek veikta Latvijas teritorijā |
21% |
41. rindā, PVN – 52. rindā un pielikuma PVN1 3. daļā |
Pakalpojuma saņēmējs ir Latvijas nodokļu maksātājs vai trešās valsts nodokļu maksātājs, bet preču transportēšana notiek ārpus ES |
PVN Latvijā nepiemēro |
48.2 rindā un pielikuma PVN1 3. daļā |
