Latvijas valstij piederošie meži valsts un pašvaldību budžetos kopumā samaksājuši 988,8 milj. eiro, šogad šī summa pārsniegs vienu miljardu eiro

Tāds ir 1999. gada rudenī dibinātā valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) devums kopējā valsts makā. Jāņem vērā, ka bez tiešajiem maksājumiem dažādos nodokļos un dividendēs LVM ir liels darba devējs mežu stādītājiem, jaunaudžu kopējiem, mežizstrādātājiem, koksnes pārvadātājiem un nozīmīgs koksnes piegādātājs Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, kā arī enerģētiķiem (kas ražo siltumu un arī elektrību). Kopumā LVM darbības laikā ap 70% uzņēmuma peļņas valsts ir saņēmusi dividenžu formā kā iemaksu valsts budžetā, pārējie nopelnītie līdzekļi ir investēti galvenokārt meža ceļu un meža infrastruktūras atjaunošanā meža pieejamības nodrošināšanai un tā ražības palielināšanai. 17 gadu laikā būtisku pieaugumu ir piedzīvojuši visi LVM maksājumi – viskrasākais kāpums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumā no 1,5 milj. eiro 2000. gadā šī summa ir pieaugusi līdz 13,6 milj. eiro 2017. gadā. Dividendēs valsts no LVM saņēmusi 11 milj. eiro 2000. gadā, bet 2011. gadā šī summa bija 73,5 milj. eiro, bet 2012. gadā tikai nedaudz mazāka.

Klimata ietekme Pagājušo gadu LVM noslēdza ar 275,8 miljonu eiro apgrozījumu un 64,8 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Pēc neauditētiem datiem, 2017. gada ieņēmumi par 21,8 miljoniem eiro pārsniedza 2016. gada rādītāju un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija par 14,1 miljonu eiro augstāka nekā gadu iepriekš. Neto apgrozījums pieaudzis, pateicoties labvēlīgam tirgum un pozitīvai cenas tendencei, kā arī apaļkoksnes sortimenta pārdošanas apjoma proporcijas pieaugumam pret augošu koksni par 8.3%, salīdzinot ar 2016. gadu. Pērn realizēti 5,45 miljoni m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,28 miljoni m3 augošu koku. Iepriekšējos gados veiktās investīcijas mežu infrastruktūrā pērn – nelabvēlīgajos klimatiskajos apstākļos – LVM ļāvušas ne tikai noturēt ienākumus, bet pat tos palielināt, pārsniedzot iepriekš plānoto. Tādu ainu rāda 2017. gada LVM saimnieciskās darbības rezultāti. «Šobrīd pirms audita precīzs tīrās peļņas apmērs vēl nav nosaucams,» audita rezultātus iesaka sagaidīt LVM Korporatīvās plānošanas daļas vadītājs Dainis Reķelis. Viņš uzsver, ka klimatiskie apstākļi 2017. gadā bija faktors, kas radīja būtiskus izaicinājumus uzņēmuma mērķu sasniegšanai. «Aizvadītais slapjais gads vēlreiz apliecināja, ka bez iepriekš veiktajām investīcijām meža ceļu sakārtošanā un meliorācijā izpildīt uzņēmuma darbības plānu un nodrošināt regulāras koksnes piegādes tautsaimniecībai nebūtu iespējams,» norāda D. Reķelis.

28 miljonu investīcijās 2017. gadā veiktas investīcijas 28,2 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 20,2 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā – autoceļu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, tiltu būvniecībā un koksnes autoceļu izveidē. Pērn pārdoti 50,8 miljoni meža koku stādu, kā arī atjaunots mežs 15,7 tūkstošu hektāru platībā un izkopti 27,2 tūkstoši ha jaunaudžu. Investīciju apjoms pērn gan ir nedaudz mazāks kā iepriekšējos gados, tomēr to īstenošanu ietekmējuši — klimatiskie apstākļi. Lai palielinātu uzņēmuma apsaimniekojamo mežu platību, tika iegādāti 1600 ha zemes, investējot 3 miljonus eiro, līdz ar to kopējais LVM iepirktais zemes apjoms kopš 2007. gada ir pārsniedzis 10 600 ha (kopumā LVM apsaimnieko 1,63 milj. ha no kuriem meža zeme ir 1,41 milj. ha). Aizvien būtiskāka loma jebkura uzņēmuma darbībā ir sociālajai atbildībai - 2017. gadā LVM uzturējis vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas objektu, tostarp atpazīstamākie no tiem ir, piemēram, Ložmetējkalns, Ellītes sēravots, Silvas dendrārijs un Čertoks jeb Velnezers kā arī ziedoja labdarībai, kultūrai, izglītībai un sportam 4 miljonus eiro.

Māris Ķirsons

ViedoklisLatvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss LVM peļņas un apgrozījuma pieaugums bija gaidāms, jo, pateicoties labvēlīgam globālajam kokmateriālu tirgum, kokrūpnieki palielināja iepirkuma cenas. Tomēr patīkamu pārsteigumu un padarīta darba sajūtu radīja fakts, ka iepriekšējo gadu investīcijas meža infrastruktūrā pat klimatiski ļoti nelabvēlīgos apstākļos ļāva LVM izpildīt piegādes plānotā apjomā.

ViedoklisLatvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un mežu īpašnieks Māris Liopa LVM ir unikāls uzņēmums, gan tāpēc, ka nav daudz tādu uzņēmumu Latvijā, kuri varētu lepoties ar kopējiem maksājumiem valsts kasē teju miljarda eiro apmērā, gan tāpēc, ka tas spēj efektīvi apsaimniekot mežu zemes un būt viens no efektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā un visas meža nozares pamats Latvijā. LVM ir sava veida piemērs daudziem privātmežu īpašniekiem Latvijā, kā efektīvi strādāt savos mežos. Lai arī Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tomēr ik pa brīdi no atsevišķu interešu grupām skan pārmetumi par to, ka neesam tik zaļi cik vajadzētu. Tādējādi tiek noteiktas jaunas aizsargājamās teritorijas, kā rezultātā no saimnieciskās darbības tiek pilnībā izslēgtas Latvijas mērogiem iespaidīgas teritorijas, vai arī tajās tiek pamatīgi ierobežota darbība. Tas būtībā nozīmē mazāku saimniecisko aktivitāti un tam sekojošo mazāku darba vietu skaitu, kā arī mazāk nodokļu maksātāju un reāli samaksātās summas nodokļos, kaut arī sabiedrības vajadzības – medicīnā, izglītībā, infrastruktūrā – nav apmierinātas tieši naudas trūkuma dēļ valsts makā. Zemes Latvijā ir tik, cik ir, un arvien vairāk ha «apgrūtinot» ar dažādiem ierobežojumiem būtībā tiek samazināts viens no Latvijas valsts stratēģiskajiem resursiem, kas nebūt nav to cilvēku, kuri vēlas dzīvot un strādāt šajā valstī, interesēs. Vērtējot pērno gadu ir jāsecina, ka LVM iepriekšējo gadu stratēģija – investēt meža infrastruktūrā – ceļos, meliorācijas sistēmās – ir atmaksājusies ar uzviju. Ja šādu kapitālieguldījumu (par kuriem pat nereti skanēja apgalvojumi kā nevajadzīgiem) nebūtu, tad ciestu ne tikai LVM neto apgrozījums un tīrā peļņa, bet vēl jo vairāk kokrūpnieki, kuriem būtu vēl lielāks apaļkoksnes resursu deficīts. Diemžēl privātmežu īpašniekiem tik lielu – miljoniem eiro vērtībā – resursu, ko novirzīt meža infrastruktūrai nav bijis un vienīgā iespēja ir bijusi ES struktūrfondi, cik nu tie ļāva. Faktiski LVM ne tikai pērn, bet arī 2009.-2010. gadā spēlēja – pildīja – visas Latvijas meža nozares stabilizatora lomu, kas ļāva kokrūpniekiem būt zināmā «aizvējā». Nebūt nav izslēgts, ka arī perspektīvā LVM pildīs sava veida amortizatora lomu meža nozares kompleksam un vienlaikus valsts makā ieskaitīs nevis tikai desmitiem un simtiem miljonus, bet arī miljardiem eiro.

Viedoklis

Bijušais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis LVM ir ne tikai liels darba devējs (ar lielu izkliedi) visā Latvijā, kas dod darbu tiem, kas dzīvo reģionos, bet arī ir liels maksātājs pašvaldībām — nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidolā. Jāņem vērā, ka LVM darbiniekiem maksā konkurētspējīgas algas, kā rezultātā arī ieguvējas ir ne tikai tās pašvaldības, kuru iedzīvotāji strādā šajā uznēmumā, bet arī valsts sociālās apdrošinšanas sistēma, kurā ienāk par šiem darbiniekiem samkasātās valsts obligātās sociālās apadrošināšanas iemaksas. LVM nav tikai mežsaimniecības uzņemums, jo reģionos izveidojis un uztur tūrisma un rekreācijas vietas, piemēram, Tērvetes dabas parks utt. Bez tam pie LVM maksājumiem valsts un pašvaldību makā būtu jāpieskaita šī uzņēmuma miljoniem eiro vērtie ikgadējie ziedojumi kultūrai un sportam, kas citādi būtu jāfinansē no valsts budžeta.