Šķiet, ka 2022. gada beigas pasaules kokrūpniecības nozarē būs tikpat vētrainas kā pandēmijas gados. Enerģētiskā krīze Eiropā, ASV skujkoku zāģmateriālu cenu līknes, Ķīnas pieprasījuma kritums gan pēc skujkoku apaļkokiem, gan skujkoku zāģmateriālu importa, kā arī globālās inflācijas tendences un karš Ukrainā iezīmē šo gada nogali. GWMI mēģina apkopot dažas no šīm tendencēm, lai sniegtu ieskatu par to, kas gaidāms gada beigās.

Enerģētiskā krīze Eiropā

Eiropas Savienība pašlaik cīnās ar krīzi, ko izraisīja Krievijas gāzes piegādes samazināšana, kas pagājušajā gadā nodrošināja 40% no bloka pieprasījuma pēc degvielas. Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) septembra otrajā nedēļā ierosināja mērķi samazināt enerģijas patēriņu, kā arī pasākumus, lai enerģētikas uzņēmumu peļņu novirzītu patērētājiem, kas cīnās ar grūtībām.

Igaunijā dažas kokzāģētavas līdz gada beigām, iespējams, būs jāslēdz vismaz uz laiku, jo pieprasījums ir samazinājies, kas jau ir skāris kokmateriālu ražotājus, un enerģijas cenu pieaugums ir divkāršojies. Turklāt, ņemot vērā strauji augošās malkas cenas, daži mežizstrādes uzņēmumi labprātāk pārdod zāģbaļķus kā malku, tādējādi radot izejvielu trūkumu kokzāģētavās.

Vācijā, Eiropas valstī, kuru visvairāk skāra Krievijas gāzes piegādes samazinājums, lielākā daļa kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumu sagaida ievērojamu izmaksu pieaugumu enerģētikas nozarē atlikušajā gada laikā, neraugoties uz jau tā ievērojamo tā pieaugumu visā 2022. gadā. Saskaņā ar Vācijas Kokmateriālu tirdzniecības asociācijas (GD Holz) biedru uzņēmumu nesen veiktās aptaujas datiem 27% respondentu sagaida ievērojamu pārdošanas apjomu kritumu, kam seko 55%, kuri sagaida nelielas līdz mērenas sekas, ja energoapgādi šoziem neizdosies saglabāt stabilu.

Apvienotajā Karalistē pieaugošās enerģijas izmaksas, visticamāk, ietekmēs kokmateriālu cenas ceturtajā ceturksnī un 2023. gada 1. ceturksnī. Pašlaik kokmateriālu un koksnes plātņu krājumi ir labi, taču krājumi ostās ir daudz mazāki, un nākamajos mēnešos gaidāmas zināmas pieejamības problēmas. Vasarā spiediens uz cenām ievērojami mazinājās, bet apaļkoku importa cenas joprojām ir stabilas, jo Eiropā pašlaik ir ļoti liels pieprasījums pēc celulozes un papīra, paletēm un malkas.

ASV skujkoku zāģmateriālu cenas

Pēc krituma zem 500 ASV dolāru par 1000 dēļu pēdām (1000 d.p. Atbilst 2,3597 m³) līmeņa augustā zāģmateriālu nākotnes līgumi atguvās, bet spēja sasniegt vēl vienu zemāku līmeni.

Daudzi tirgus dalībnieki bija cerējuši, ka divi pēc kārtas ceturkšņa IKP kritumi, kas liecina par recesiju, liks FED apturēt “spītīgo” virzību, palielinot īstermiņa procentu likmes un samazinot savu uzpūsto bilanci. Tomēr komentāri, kas izskanēja ikgadējā sanāksmē Džeksonhoulā, Vaiomingas štatā, liecina, ka centrālā banka turpinās izmantot monetāro politiku, lai cīnītos ar augstāko inflāciju pēdējo četros gadu desmitu laikā. Procentu likmju kāpums un spēcīgais ASV dolārs ir ietekmējis visu izejvielu cenas, un koksne nav izņēmums.

Kokmateriālu cena, kas novembra nākotnes līgumos bija 471 ASV dolāra līmenī, 1. septembrī joprojām bija zema.

Tuvojoties ziemai, jaunu mājokļu celtniecība parasti samazinās, tādējādi ietekmējot pieprasījumu pēc zāģmateriāliem. Kokmateriālu tirgū ir sezonalitātes elements, jo 2021. gada augustā tas sasniedza zemāko līmeni 448 ASV dolāru apmērā, tuvojoties rudenim un ziemai. Tomēr 2022. gadā gaidāmajā starpsezonā gaidāms procentu likmju kāpums. Trīspadsmit gadu fiksētās hipotēku kredītu likmes 2021. gada beigās bija zemākas par 3% līmeni, bet nesen tās pārsniedza 6%, kas ir divreiz vairāk nekā pirms deviņiem mēnešiem. Hipotekārajam kredītam 300 000 ASV dolāru apmērā 3% pieaugums palielina ikmēneša maksājumus par 750 ASV dolāriem mēnesī, kas ietekmē pieprasījumu pēc esošajiem mājokļiem un jaunbūvēm, kuru celtniecībā izmanto zāģmateriālus. Sākoties 2022. gada rudenim un ziemai, zāģmateriālu cenas saskaras ar gandrīz “perfektu vētru”.

Ķīnā samazinās pieprasījums gan pēc skujkoku apaļkokiem, gan zāģmateriāliem

Pandēmijas profilakses un kontroles pasākumu īstenošana Ķīnā gada pirmajā pusē ļoti ietekmēja loģistiku, transportu un kokmateriālu tirgus atveseļošanos.

No šā gada janvāra līdz jūlijam Ķīnas skujkoku zāģmateriālu imports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 21% līdz 9,2 miljoniem kubikmetru, un importa vērtība samazinājās par 4% līdz 2,2 miljardiem ASV dolāru. Turklāt, ietekmējot tādiem faktoriem kā pieaugošās starptautiskās naftas cenas, importēto skujkoku zāģmateriālu vidējā cena pieauga par 21% līdz 243 ASV dolāriem par kubikmetru.

Ķīnas skujkoku apaļkoku imports 2022. gada 1. pusgadā samazinājās par 39% līdz 15,16 miljoniem kubikmetru, kas veido 68% no valsts kopējā importa apjoma. Tomēr vidējā importēto skujkoku apaļkoksnes cena tajā pašā periodā pieauga par 17% līdz 166 USD (CIF) par kubikmetru.

Trešais ceturksnis parasti ir koksnes patēriņā zemākais periods. No vienas puses, karsto laikapstākļu ietekmē no jūlija līdz augustam Ķīnas būvniecības nozarē ir iestājies tradicionālais nesezonas periods, tirgus darījumu apjoms ir ierobežots, un būvlaukumu darbības līmenis un koksnes patēriņš ir ievērojami samazinājies. No otras puses, no šā gada jūlija līdz augustam daudzos uzņēmumos bija elektroenerģijas padeves pārtraukumi un tehniskās apkopes, kas arī ietekmēja kopējo tirgus pieprasījumu.

Krievijā gaidāms koksnes izstrādājumu eksporta kritums

Krievijas zāģmateriālu eksports, kam ES kopš 10. jūlija ir noteikusi sankcijas kopā ar citiem koksnes produktiem, janvārī-jūnijā pieauga par 3,4%. Krievijas uzņēmumi cenšas pārorientēt eksportu uz Tuvajiem Austrumiem un Āziju, eksperti prognozē divciparu eksporta kritumu tādiem produktiem kā granulas, zāģmateriāli un saplāksnis.

Krievijas kokmateriālu eksportētāju sūtījumi uz ārvalstīm gada pirmajā pusgadā palielinājās par 3,4% līdz 13,4 miljoniem kubikmetru. Pieprasījums no Krievijai draudzīgajām valstīm palielinājās par 8%, veidojot pamatu eksporta pieaugumam. Kokmateriālu eksports uz draudzīgajām valstīm veidoja 72% (9,6 miljoni kubikmetru) no Krievijas kokmateriālu eksporta. Ķīna importēja vairāk nekā 6,5 miljonus kubikmetru, kas ir aptuveni puse no kopējā sūtījumu apjoma. Otrajā vietā ierindojās Uzbekistāna ar vairāk nekā 976 000 kubikmetru importu. Tikmēr nedraudzīgās valstis, galvenokārt Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, samazināja importu par gandrīz 7%, sasniedzot 3,8 miljonus kubikmetru.

Lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskata, ka 2022. gada atlikušajos mēnešos importa pieauguma tendence pirmajā pusgadā neturpināsies, gluži pretēji – straujš kritums ir neizbēgams. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka 10. jūlijā stājās spēkā ES sankcijas Krievijas koksnes un tās galveno pārstrādes produktu importam.