Par Ungāriju pēdējā laikā dzirdam, galvenokārt, negatīvas vēstis, piemēram, par premjera Viktora Orbana īstenoto ārpolitiku un peripētijām saistībā ar Briseles norādījumu ignorēšanu. Ne viss ir slikti – Ungārijā, piemēram, attīsta mežsaimniecību, jo īpaši pēdējā laikā tiek realizētas valsts programmas meža atjaunošanā un valsts meža nozares stiprināšanā, jo ungāri saprot mežu vērtību – tas ir ieguldījums valsts nākotnē.

Ja Ungārijas Zemkopības ministrijas programmas sasniegs plānoto mērķi, līdz 2030. gadam 27% valsts teritorijas klās meži, ziņo Magyar Nemzet. 100 gadu laikā mežu platība Ungārijā ir divkāršojusies, sasniedzot divus miljonus hektāru. Pēdējos gados mežu stādīšanas apjomi ir būtiski palielinājušies.

Pašlaik Ungārijā tiek īstenota lielākā mežu stādīšanas programma valsts mūsdienu vēsturē. Valdības mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt valsts mežu platību no pašreizējiem 2 miljoniem līdz 2,5 miljoniem hektāru. To palīdz īstenot arī īpaša Apdzīvoto vietu apmežošanas programma, kuras ceturto posmu Zemkopības ministrija izsludināja 2024. gada sākumā, lai palīdzētu apzaļumot apdzīvotas vietas, kurās dzīvo mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Pēc 2024. gada 1. februāra iepriekšējās reģistrācijas katra pašvaldība, kas atbilda kritērijiem, varēja pieteikties vēl uz 10 000 koku stādiem. Interese bija tik liela, ka piedāvāto daudzumu apguva vienas dienas laikā.

Ceturtajā programmas posmā līdz 2024. gada beigām kopējais iestādīto koku skaits sasniedza iepriekš noteikto mērķi. Programmu koordinē Nacionālā mežsaimniecības asociācija (OEE), kas vada arī portālu Országfásítás.hu. Šajā vietnē atrodama arī interesanta vēsturiska retrospekcija.

Mežu platība Ungārijā no 2000. līdz 2022. gadam

Pirms Pirmā pasaules kara Ungārijas meži aizņēma 7,3 miljonus hektāru jeb 26% valsts teritorijas.

Pēc Trianonas līguma (1920. gadā parakstītais miera līgums, ar kuru aptuveni divas trešdaļas Ungārijas zemes un trešdaļa iedzīvotāju tika “atdota” kaimiņvalstīm) mežu platība samazinājās par 85% – līdz vienam miljonam hektāru, kas veidoja mazāk nekā 12% no valsts atlikušās zemes platības.

Nepieciešamība palielināt mežu platību Ungārijā jau vairāk nekā gadsimtu ir pastāvīga gan no ekonomiskā, gan no dabas, gan arī veselības aizsardzības viedokļa. Reaģējot uz to, tika sākts un līdz pat šai dienai turpinās ievērojams darbs mežu atjaunošanā, kas ir valstiskas nozīmes pasākums. Vissvarīgākais solis mežu platības palielināšanā bija Ungārijas Lielā līdzenuma, kalnu un pauguraino apgabalu apmežošana. Tas bija 20. gadsimta izcilākā ungāru mežsaimnieka Károly Kaán mūža darbs, tāpat kā 1935. gada Ungārijas Likuma par mežu un dabas aizsardzību izstrāde.

Pirmo pozitīvo impulsu mežsaimniecībā apturēja Lielā depresija, pēc tam – Otrais pasaules karš. Ievērojot Károly Kaán ieviestos profesionālos principus, 20.gadsimta 50. un 60. gados tika atsākts nu jau lielā mērā valstij uzticētais apmežošanas process, kuram pievērsa īpaši lielu uzmanību. Turklāt pēc režīma maiņas (komunistu varas sabrukuma 1989. gadā), atjaunojoties privātīpašumam, turpinājās dažādas apmežošanas programmas. Tā kopš 1990. gada privātie mežsaimnieki ir izveidojuši aptuveni 200 000 hektāru jaunu mežu, kas sasniedz 10% no pašreizējās mežu platības.

Ja Zemkopības ministrijas programmās izvirzītie mērķi tiks sasniegti, līdz 2030. gadam 27% Ungārijas teritorijas aizņems meži.

Apmežošana paralēli notiek vairākās jomās, piemēram, gan Lauku attīstības programma, gan Kopējā lauksaimniecības politika atbalsta apmežošanu privātajā un pašvaldību zemē.

Ungārijas Mežsaimniecības asociācija norāda, ka apmežošanas ceļā radītiem mežiem ir stingra tiesiskā aizsardzība. Saskaņā ar Ungārijas Likumu par mežiem īpašniekam ir pienākums uzturēt mežu, kas nozīmē, ka mežu nedrīkst pārvērst par aramzemi, ganībām vai apbūvētām teritorijām.

Saskaņā ar Pasaules dabas aizsardzības monitoringa centra datiem Ungārijā ir aptuveni 490 zināmas abinieku, putnu, zīdītāju un rāpuļu sugas. No tām 0,4% ir endēmiskas, t.i., tās nav sastopamas nevienā citā valstī, un 3,5% no tām ir apdraudētas. Ungārijā dzīvo vismaz 2214 vaskulāro augu sugas, no kurām 1,7% ir endēmiskas. 8,8% Ungārijas teritorijas ir aizsargājami saskaņā ar IUCN I-V kategoriju.