Arvien plašāk tiek izmantotas progresīvas digitālās tehnoloģijas, piemēram, 3D drukāšana, progresīva robotika, bezpilota lidaparāti, lielo datu analīze un mākslīgais intelekts. Šīm tehnoloģijām ir nenoteikta ietekme uz darbaspēka pieprasījumu. Lai pielāgotos mainīgajiem uzdevumiem vai jaunām darba vietām, attiecīgajiem darba ņēmējiem, iespējams, būs jāpārkvalificējas. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai modernās digitālās tehnoloģijas mudina uzņēmumus ieguldīt darbaspēka pārkvalifikācijā.

Izmantojot uzņēmumu līmeņa datus, kas aptver 27 Eiropas Savienības valstis, Apvienoto Karalisti un ASV, ziņojumā parādīts, ka pēc progresīvo digitālo tehnoloģiju ieviešanas darba devējiem ir tendence samazināt ieguldījumus apmācībās uz vienu darbinieku. Izmantojot vadības funkciju pieeju, tajā novērtētas uzņēmumu līmeņa ražošanas funkcijas, kas papildinātas ar diviem faktoriem: mācībām uz vienu darbinieku un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Tiek parādīts, ka šie faktori ražošanā būtībā ir aizstājēji. Tas nozīmē, ka pirmā faktora pieaugums negatīvi ietekmē otrā faktora robežproduktivitāti. Moderno digitālo tehnoloģiju ieviešanas izmaksu kritums samazina darba devēju ieguldījumus mācībās uz vienu darbinieku. Šie secinājumi norāda uz problēmām, kas saistītas ar uzņēmumu finansētu augsta līmeņa darbinieku apmācības īstenošanu aizvien digitalizētākā ekonomikā.

Iepazīties ar EIB ziņojumu