Koksnes cenas Vācijā ievērojami samazinās. Iemesli ir būvniecības krīze un ekonomikas lejupslīde. Koksnes cenu kritums ir pārsteigums daudziem Vācijas mežu īpašniekiem, jo pirmajā ceturksnfī cenas faktiski nedaudz pieauga. Taču tagad tirgus ir mainījies.

Pieprasījums pēc zāģmateriāliem stagnē, un cenas samazinās, kopš maija ziņo Vācijas meža īpašnieku asociācijas. Jūnijā problēmas, šķiet, saasinās. 2023. gada jūnijā daudzos reģionos koksnes cena vadošās sortimenta BC Egle 2b+ apaļkokiem pirmo reizi ilgā laika posmā noslīdēja zem 100 €/m³ robežas. Vidēji joprojām tiek piedāvātas cenas 95-105 €/m³. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturkšņa koksnes cenām, tās ir samazinājušās par 10-15 €/m³.

Arī Vācijas meža īpašnieku asociācijas ziņo par strauju cenu samazinājumu priedes baļķiem. Jūnijā cenas pārsvarā ir 75-80 €/m³. Tomēr saskaņā ar meža īpašnieku apvienību ziņojumiem lielākā daļa Vācijas zāģētavu paredz, ka sarežģītā tirgus situācija turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Tas varētu novest pie turpmākām cenu korekcijām.

Pēdējā laikā ir ievērojami pasliktinājusies situācija papīrmalkas un enerģētiskās koksnes pārdošanas jomā. Arī šajā segmentā cenas dažos gadījumos ir ievērojami samazinājušās. Acīmredzot nozares noliktavas ir labi apgādātas gan ar tehnisko koksni, gan zāģbaļķiem. Zāģmateriālu pārdošanas apjomu samazināšanās un acīmredzami pieaugošie zāģmateriālu krājumi daudzviet ievērojami samazina pieprasījumu pēc skujkoku zāģbaļķiem. Daži Vācijas mežu īpašnieki ziņo, ka atsevišķos reģionos priedes pārdošana pat ir pilnībā apstājusies.

Un, ņemot vērā milzīgo būvniecības krīzi, situācija neuzlabojas, kā uzskata lielākā daļa meža īpašnieku apvienību. Drīzāk otrādi. Handelsblatt pētniecības institūts (HRI) prognozē, ka Vācijas ekonomikas izaugsme šogad samazināsies par 0,7 %. Salīdzinājumā ar šiem izaugsmes rādītājiem Vācija ieņem pēdējo vietu Eiropā. “Mēs pieņemam, ka kopējais ekonomikas rādītājs šogad jūtami samazināsies,” podkastā norāda finanšu tirgus analītiķis Deniss Huhzermeiers (Dennis Huchzermeier).

Būvniecības nozare krīzē – ekonomika piedzīvo sabrukumu

Arī Vācijas papīra un celulozes rūpniecība ir labi apgādāta ar industriālo apaļkoksni. Samazināta ražošana, īslaicīgi piegādes pārtraukumi un izsludinātie ražošanas pārtraukumi samazina pieprasījumu un rada spiedienu uz cenām. Meža īpašniekiem sarežģītā noieta situācija rada papildu kavējumus mežizstrādē, kas, savukārt, izraisa darbu atlikšanu uz tālaku laiku . Arī pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes ir samazinājies sezonālu faktoru dēļ.

Sekojot rūpniecisko apaļkoku cenām, dažos gadījumos bija vērojams, ka arī tās ievērojami samazinājās. Tajā pašā laikā zemākas cenas kokzāģētavu blakusproduktiem, piemēram, šķeldai un koksnes granulām, šobrīd ietekmē cenu līmeni kopumā. Tas, cik ilgi cenas saglabāsies pašreizējā apmērā, ir atkarīgs arī no tālākās situācijas attīstības saistībā ar mizgraužu bojato koksni. Vissarežģītākā situācija neapšaubāmi ir celtniecības nozarē, kas ir ārkārtīgi svarīga kokmateriālu tirgum un cenu veidošanās nosacījumiem - īpaši būvkonstrukcijās izmantojamajai koksnei.

Analītiķi apgalvo, ka būvniecības nozare arvien dziļāk slīgst krīzē, ko izraisījusi inflācija un procentu likmju paaugstināšana. Procentu likmju paaugstināšanās un inflācija ir novedusi pie pirktspējas un līdz ar to arī pieprasījuma krituma. Saskaņā ar Vācijas Federālā statistikas biroja aplēsēm būvnieki vairs nav ieinteresēti vairākos apstiprinātos būvniecības projektos.

Pēc ekspertu domām, debates par apkuri ir izraisījušas arī “ievērojamu uzticības zudumu un celtnieku un investoru nevēlēšanos ieguldīt līdzekļus”. Būvniecības, lauksaimniecības un vides rūpniecības arodbiedrība (IG BAU) ir brīdinājusi par desmit gadus ilgu krīzi un darba vietu samazināšanu, ņemot vērā stagnējošo mājokļu būvniecību.

“Būvniecības jaudu kritums notiek ļoti strauji: celtnieku skaita samazināšanās notiek sešas reizes straujāk nekā darbinieku skaita pieaugums,” mediju grupas Funke laikrakstiem paziņoja IG-Bau vadītājs Roberts Feigers.

Saskaņā ar oficiālo statistiku līdz 2023.gada martam egles baļķu cenas pieauga un sasniedza jaunu vēsturiski augstāko līmeni. Tomēr pēc tam cenas samazinājās arvien straujāk un straujāk. Un cenu kritumam nav redzams gals.