Vjetnamas koka un koka mēbeļu ražošanas uzņēmumi ir saskārušies ar daudzām grūtībām, jo kopš šā gada sākuma eksporta pasūtījumi ir samazinājušies par 50-60%, liekot uzņēmumiem ražošanas jaudu samazināt vismaz par 50%.

Muitas ģenerāldirektorāta dati liecina, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta apgrozījums pirmajos četros mēnešos sasniedza 3,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 30,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā koksnes un koka izstrādājumu importa vērtība arī ievērojami samazinājās – līdz 634 miljoniem ASV dolāru, kas ir par 33,6% mazāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Četru mēnešu laikā Vjetnamas šo preču eksports uz galvenajiem tirgiem, piemēram, ASV (2,02 miljardi ASV dolāru, 38%), Japānu (556 miljoni ASV dolāru, 1,5%), Dienvidkoreju (274 miljoni ASV dolāru, 22%) un Ķīnu (481 miljons ASV dolāru, 13%), strauji samazinājās.

Analītiķi un uzņēmēji norādīja, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta samazinājums bija paredzams. Viņi skaidroja samazinājumu ar inflācijas kāpumu dažās valstīs, kas bija arī lielākās Vjetnamas koksnes un koka izstrādājumu importētājas, kā rezultātā samazinājās pieprasījums pēc šiem izstrādājumiem.

Piemēram, ASV pirmajos trīs mēnešos no Vjetnamas importēja koksni un koka izstrādājumus 1,24 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 42% mazāk nekā gadu iepriekš.

Inflācijas un banku krīzes kontekstā ASV bankas ir ierobežojušas kreditēšanu, tādēļ importētāji nespēj finansēt preču importu lielos apjomos. Analītiķi norādīja, ka pieprasījums pēc ASV importētajām koka mēbelēm ir strauji samazinājies.

Saskaņā ar koka eksportētāju sniegto informāciju to eksporta pasūtījumi no ASV tirgus ir samazinājušies par 50-55% atkarībā no koka izstrādājumu veida. Tikmēr pasūtījumi no Eiropas Savienības – vēl viena svarīga eksporta tirgus – arī samazinājās par 60%.

Binh Duongas Kokapstrādes asociācijas priekšsēdētājs Ngujens Līms (Nguyen Liem) sacīja, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā reģionālie kokapstrādes uzņēmumi ir samazinājuši savas ražošanas jaudas par 60%.

“Pašreizējā globālā ekonomiskā situācija ir ļoti neprognozējama,” sacīja N. Līms. “Visi tirgus rādītāji nav skaidri, un kokapstrādes uzņēmumiem ir grūti sastādīt savus uzņēmējdarbības plānus.” N. Līms arī prognozēja, ka tad, kad tirgus situācija uzlabosies un krājumi samazināsies, ārvalstu klienti turpinās veikt pasūtījumus, bet ne ātrāk kā 2024. gada sākumā.

Aptuveni 2024. gada sākumā tirgus būs mazāk sarežģīts, un uzņēmumiem atkal būs eksporta pasūtījumi. Joprojām tikai nelieli pasūtījumi. Kokapstrādes asociācijas priekšsēdētājs Ngujens Līms prognozēja, ka 2024. gada beigās tirgus, visticamāk, atveseļosies. Tomēr atveseļošanās izaugsme būtu atkarīga no pasaules ekonomiskās un politiskās situācijas.

Neraugoties uz straujo pasūtījumu kritumu, tirdzniecības eksperti norādīja, ka ASV joprojām ir galvenais Vjetnamas kokrūpniecības eksporta noieta tirgus. Tāpēc uzņēmumiem ir jāsaglabā ASV tirgus, atjauninot informāciju un pārveidojot ražošanu atbilstoši tirgus patēriņa tendencēm.

Turklāt pārvaldības aģentūrām būtu jāatbalsta uzņēmumi, lai Vjetnamas koksnes preces nonāktu lielās izplatīšanas sistēmās, piemēram, Walmart, Costco un Amazon. Tas ir efektīvs veids, kā uzņēmumiem attīstīt savus zīmolus, lai izvairītos no pārāk lielas atkarības no starpniekiem, norādīja tirdzniecības eksperti.