2023. gada marta sākumā  Britu Kolumbijas apgabala kokrūpniecības nozare joprojām saskārās ar pietiekami daudziem škēršļiem. Kopš 2022. gada 3. ceturkšņa zemās zāģmateriālu cenas un sarūkošais apaļkoku un blakusproduktu apjoms regulāri ierobežojis zāģētavu un celulozes rūpnīcu darbību.

Tā kā Britu Kolumbija ir dārgākais baļķu un (līdz ar to) zāģmateriālu ražošanas reģions Ziemeļamerikā, gandrīz visi kokzāģētavu darbības ierobežojumi ir bijuši Britu Kolumbijā, jo zāģmateriālu tirgi ir kļuvuši pārslogoti.

Kopš 2022. gada vidus ASV kokmateriālu tirgu negatīvi ietekmē vairāki galvenie faktori, tostarp augstās mājokļu cenas apvienojumā ar salīdzinoši nelieliem dzīvojamo māju inventāru krājumiem, zema būvnieku un klientu uzticēšanās un pieaugošs mājokļu celtniecības uzņēmumu atcelto pasūtījumu skaits. Augstās procentu un hipotēku likmes cīņai ar inflāciju ASV un Kanādā ir bijis galvenais iemesls kokmateriālu pieprasījuma kritumam. ASV hipotēku likmes kopš 2022. gada vidus pastāvīgi ir 6-7% robežās, un paredzams, ka mājokļu tirgus atdzimšanai būs nepieciešams, lai hipotēku likmes būtu tuvāk 5% un, vēlams, daudz zemākas. Zemākas likmes nav gaidāmas līdz pat gada beigām vai 2024. gada sākumam, tāpēc tas negatīvi ietekmēs uzsākto mājokļu būvniecību (35% no ASV kokmateriālu patēriņa), kuras apjoms 2023. gadā gaidāms tuvāk (un pat zemāks) 1,2 milj. vienību salīdzinājumā ar 1,55 milj. vienību 2022. gadā.

Remonta un pārbūves (R&R) pieprasījums (40% no ASV zāģmateriālu pieprasījuma) 2022. gadā nedaudz pieauga, bet 2023. gadā gaidāms negatīvs pieaugums. Prognozes par R&R pieaugumu 2023. gadā svārstās no -5% līdz -10%, taču R&R pieaugums var būt labvēlīgāks ar mazāku negatīvu pieaugumu, īpaši ņemot vērā ļoti zemās būvmateriālu cenas, kas sagaidāmas šajā gadā.

Paredzams, ka 2023. gadā Ziemeļamerikas zāģmateriālu pieprasījums samazināsies par 6-7%, un gada pirmais pusgads būs problemātiskāks.

Ziemeļamerikas zāģmateriālu ražošanas jaudas izmaiņas pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā ir bijušas ļoti būtiskas. Piemēram, kopš 2014. gada ASV dienvidu daļas ražošanas jauda ir palielinājusies par vairāk nekā 40%, pateicoties aptuveni 60 kokzāģētavu projektiem (paplašināšanās un jaunu zāģētavu izveide). Turpretī Britu Kolumbijas teritorijā Kanādā ražošanas apjoms tajā pašā laika posmā ir samazinājies par 30%, un tas samazināsies vēl vairāk. ASV rietumos un Kanādas austrumos situācija ir bijusi salīdzinoši nemainīga, un kopējā nozares jauda ir maz mainījusies.

ASV dienvidos zāģmateriālu ražošanas apjoma pieaugums ir bijis iespaidīgs. Tā kā Ziemeļamerikā (un būtībā visā pasaulē) ir viszemākās piegādātās apaļkoku izmaksas, kas vidēji ir aptuveni 45 USD/m³ , un 55% no Ziemeļamerikas pieprasījuma atrodas šajā reģionā, zāģētavu skaits ir pastāvīgi palielinājies. No 2018. līdz 2022. gadam tika uzstādīti aptuveni 7 miljardi bf (11 miljoni m³) jaunu jaudu. Tomēr ražošanas apjoms ir palielinājies tikai par 50 procentiem, kas nozīmē, ka, ņemot vērā kavēšanos darbības uzsākšanā, kā arī C19 pandēmijas problēmas, daudz vairāk produkcijas vēl tiks saražots no esošajiem projektiem. Forisk dati liecina, ka 2022. gadā, pateicoties “zaļajiem” projektiem un jaudas paplašināšanas projektiem, ekspluatācijā tika nodoti 1,3 miljardi bf (board foots – dēļu pēdas) kokzāģētavu jaudas. Forisk prognozē, ka 2023. gadā ekspluatācijā tiks nodoti vēl 1,8 miljardi bf Dienvidu zāģēšanas kapacitātes, bet līdz 2024. gada beigām tiks pabeigta vēl 1,2 miljardu bf apjoma jauda. Secinājums: turpmākajos gados būs pieejams liels daudzums dienvidu priedes zāģmateriālu, un tas radīs spiedienu uz tādiem darbības reģioniem, kuros izmaksas ir augstākas, piemēram, Britu Kolumbiju.

Turpretī Britu Kolumbijas provincē 2022. gada laikā ir paziņots par vismaz 1,7 miljardu bf jaudas ierobežošanu, kas galvenokārt ir apaļkoku cenu pieauguma un zāģmateriālu cenu krituma rezultāts. Britu Kolumbijas apgabala kokzāģētavu skaita samazināšanās un slēgšana turpinājās arī 2023. gada pirmajos divos mēnešos, un piecas celulozes ražotnes arī ierobežoja savu darbību, jo trūka kokzāģētavās iegūtā nepieciešamā celulozes šķeldas apjoma. Bezprecedenta gadījums!

Britu Kolumbijas provinci Kanādā turpina apgrūtināt neveiksmīga valdības politika, tostarp veco kokaudžu izstrādes atcelšana, ainavu plānošanas iniciatīvas, oglekļa dioksīda piesaiste un īpašumtiesību nodošana pamatiedzīvotājiem. Papildus tam turpinās mežu bojāeja, ko izraisa kukaiņu invāzija (kalnu priežu, egļu un duglāziju audzēs) un meža ugunsgrēki. Līdz ar zemām cenām un augstajām mežizstrādes izmaksām Britu Kolumbijas kokmateriālu ražošana līdz 2022. gada novembrim bija par 13,7% zemāka nekā gadu iepriekš, proti, samazinājums bija gandrīz 1,2 miljardi bf.

ASV tirgū Kanāda veido 83% no ASV importa, kur Eiropas tirgus daļa šobrīd ir 12,5% (vadībā ir Vācija ar 6,2%; Zviedrija ar 2,6% un Rumānija ar 1,7%). Laikā no 2010. līdz 2016. gadam Kanāda katru gadu vidēji veidoja vairāk nekā 96% no kopējā ASV importa.

Zemākas kvalitātes kokmateriālu tirgus Ķīnā ir gandrīz noslēdzies, jo attiecīgās koksnes šķiras Kanādas eksporta apjomi ir samazinājušies no 5,6 miljoniem m³ 2013. gadā līdz ievērojami zem 900 000 m³ apjoma 2022. gadā. Japānas eksporta apjomi 2022. gadā bija mazāki Eiropas konkurences dēļ, bet 2023. gadā tiem vajadzētu būt stabilākiem.

Pēc diviem iespaidīgiem gadiem 2021. un 2022. gadā, kad W-SPF 2×4 #2&Better (FOB BC Mill) zāģmateriālu standarta cenas vidēji bija attiecīgi 869 USD/Mbf un 776 USD/Mbf (un pirms ASV ievedmuitas), cenas sabruka 2022. gada 4. ceturksnī, kad tās bija zem 500 USD/Mbf un diemžēl lielāko daļu laika līdz 2023. gada martam būs zemas 400 USD. Tā kā šajā laikā kokzāģētavu izmaksas parasti pārsniedz 500 USD/Mbf, tas ir iemesls, kāpēc BC kokzāģētavas ir ierobežojušas kokmateriālu ražošanu.

Paredzams, ka vidējā W-SPF 2×4 #2&Better zāģmateriālu cena 2023. gadā būs tuvu 475 USD/Mbf (FOB Britu Kolumbijas reģionā; 300 USD/m³; -385 USD/m³, piegādājot uz ASV austrumu krasta ostām). Tomēr, tā kā šī prognozētā cena pašlaik ir aptuveni vidējā līmenī, sagaidāms, ka 2023. gadā cenas būs vidēji zemākas par 475 USD/Mbf.