Pēc Zviedrijas kokzāģētavu piedzīvotā smagā rudens, kad strauji kritās zāģmateriālu cenas un tikpat strauji pieauga koksnes cenas, ir atgriezusies optimistiskāka sajūta. Kopš decembra vidus no pircējiem tiek saņemta informācija par koksnes deficītu, kas ļauj kokzāģētavām cenas piesardzīgi paaugstināt. Šis paaugstinājums svārstās 5-10% robežās. Lielākā daļa Zviedrijas kokzāģētavu vadītāju ir pārliecināti, ka 2024. gada otrajā ceturksnī cenu pieaugums turpināsies un būs nedaudz straujāks. Pēdējos gados zāģētavu cenu prognozes ir svārstījušās pietiekami haotiski, parādot tirgus nestabilitāti.

Diemžēl cenu kāpumu nenosaka patēriņa pieaugums, bet nelielais kokmateriālu piedāvājums. Pircēji, kas gaidīja zemākas cenas, samazināja savus krājumus līdz minimumam. Jautājums, vai šis ir noturīgs pavērsiens Zviedrijas kokzāģētavu cenu ciklā? Izskatās, ka cenas ir sasniegušas zemāko punktu un pavasarī varētu notikt īslaicīgs cenu kāpums. Tomēr ļoti apšaubāms, ka tas ir ilgākas izaugsmes rādītājs. Pieprasījums joprojām ir pārāk zems, lai spētu izturēt ražošanas pieaugumu. Pieaugums, iespējams, gaidāms, ja augs kokmateriālu cenas, tomēr, viss ir atkarīgs no izejmateriāla.

Izejvielu trūkums bremzē ražošanu kokzāģētavās

Zviedrijā 2023. gada novembrī-decembrī zāģmateriālu ražošana zāģētavās samazinājās par 15%, salīdzinot ar to pašu periodu 2022. gadā, kas ir ļoti nopietns kritums. Gada beigās samazinājums līdz 17,8 miljoniem kubikmetru ir ievērojams – 6,6%, salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad ražošanas apjoms sasniedza maksimālo līmeni – 19 milj. m³. Ražošanas samazināšanās diez vai ir tirgus pielāgošanās saspīlētajai situācijai, galvenokārt tā saistīta ar koksnes trūkumu. Lielākā daļa Zviedrijas kokzāģētavu rudenī uz laiku apturēja ražošanu tieši izejvielu nepietiekamības dēļ.

Ja “mierinājumu” var rast faktā, ka citur situācija ar izejvielām ir vēl sliktāka, uzmanību var pievērst Centrāleiropai, kur ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 20%. Visticamāk, šai reģionā runa ir par tirgus situācijas un izejvielu trūkuma kombināciju. Visā Eiropā kopējais kokzāģētavu produkcijas apjoms divu gadu laikā ir sarucis par 13% jeb 15 miljoniem kubikmetru, kas paredzami turpināsies. Otrpus okeānam – Kanādā – kokzāģētavu produkcija pēdējo divu gadu laikā ir samazinājusies par 9% un izskatās, ka tas ir sākums lielākam kritumam, ko izraisījis kokmateriālu deficīts.

Lielākajai daļai Zviedrijas zāģētavu 2023. gada 4. ceturksnis bija katastrofāls. No teju astronomiskas rentabilitātes 2021. gada 3. ceturksnī līdz divciparu zaudējumu maržām 2023. gada 4. ceturksnī. Lai atcerētos līdzīga apjoma zaudējumus, jāatgriežas 2012. gadā... No lielākajām kokzāģētavām, kas ziņoja par 2023. gada 3. ceturksni, tikai SCA izdevās sabalansēt peļņu un zaudējumus. 2023. gada 4. ceturkšņa rādītāji būs vēl sliktāki. Kokmateriālu cenu kāpums vēl nav pilnībā jūtams. Šāda ir situācija šobrīd, un, kā jau parasti, neviens neko nevar prognozēt arī absolūti neparedzamās ģeopolitiskās situācijas dēļ.