Lai gan Zviedrijas kokzāģētavas ir ļoti konkurētspējīgas galvenokārt ar kontinentālo Eiropu, šķiet, ka nākotnē tām būs vislielākie izaicinājumi saistībā ar zāģmateriālu realizāciju.

Savukārt nākamajos sešos mēnešos Zviedrijas Handelsbanken prognozē, ka, samazinoties nozares rentabilitātei, ir ierobežotas iespējas turpināt cenu pieaugumu.

“Mēs sagaidām kokmateriālu cenu līmeņa korekcijas valsts dienvidu daļā, kur piemaksas pie cenām salīdzinājumā ar ziemeļu daļu ir visaugstākās 20 gadu laikā,” skaidro Handelsbanken eksperts Kristians Kopfers.

Zems pieprasījums pēc zāģmateriāliem

Pēc strauja cenu krituma 2022. gadā, ko izraisīja mājsaimniecību un būvniecības profesionāļu pieprasījuma samazināšanās saistībā ar enerģētikas krīzi, inflācijas pieaugums un augstākas procentu likmes, Zviedrijas zāģmateriālu eksporta cenas šogad līdz šim ir nedaudz pieaugušas.

“Mēs sagaidām, ka pieprasījums turpinās būt zems un ražošanas apjomi tiks koriģēti gan Zviedrijā, gan Eiropā,” saka Kristians Kopfers.

Ilgtermiņā banka prognozē, ka Zviedrijas zāģētavu cenu līmenis un rentabilitāte uzņēmējdarbības ciklu laikā būs aptuveni 10%, kas ir salīdzināms ar vidējo peļņas normu 5% apmērā 2016.-2021. gada periodā.

Koksne ir pieprasīta

Pieprasījumu pēc meža izejvielām joprojām veicina vairāki dažādi faktori. Pirmkārt, no koksnes ražotie materiāli nākotnē arvien vairāk aizstās plastmasu, tēraudu un betonu. No otras puses, pastāv politiska interese par mežu plašāku izmantošanu, lai piesaistītu oglekļa dioksīdu un aizsargātu bioloģisko daudzveidību.

“Mēs vērtējam, ka vienošanās par stingrākiem noteikumiem ES attiecībā uz oglekļa dioksīda sekvestrēšanu var nozīmēt ierobežotas iespējas apmierināt strukturāli pieaugošo pieprasījumu pēc Zviedrijas koksnes izejvielām. Tas liek domāt, ka meža zeme kā investīcija laika gaitā joprojām būs izdevīga,” uzsver Kristians Kopfers.